Ragana

Esmu viens. Bet tā ilgojos pēc tevis. Tu esi kautkur meža biezoknī, lasi priekš manis tējas un zālītes. Es ilgojos pēc tevis Mana Ragana. Mana pirmatnīgi skaistā sieviete. Es nākšu no medībām majās ar mežacūku pār plecu, mēs dzersim mūsu pašbrūvēto meža ogu vīnu, smiesimies, mīlesimies un bursimies. Dejosim kaili ap ugunskuru. Māte daba mūs svētīs, koki dalīsies ar savu spēku, meža gari dejos ar mums mēs svinēsim, svinēsim meža svētkus, rūķi un troļi naks pie mums ciemos ar saviem cienastiesm. Ēdīsim sēnes, vārīsim troļļu zupu, medīsim, Es tavs pagāns nāku pie tevis.

Kaķi

Saka, ka māksliniekam vairāk patīkot kaķi. Viņi ir mazliet egoisti. Tu esi egoists. Bet kopā gluži labi variet sadzīvot.

Reizēm

Reizēm ir grūti neizlikties un tiešām būt tāds kāds tu esi 

Sievietes dusmas

Šoreiz es šeit atstāšu citātu no Teodora Dreizera romāna "Ģēnijs" :

"Jūdžins stāvēja kā apstulbis. Viņš nekad nebija redzējis sievieti tādās dusmās. Tanīs bija kaut kas apbrīnojams, kaut kas baismīgi varens, kas atgādināja brāzmainu negaisu ar zibeņiem un pērkona grāvieniem. Tātad Anžela bija spējīga arī uz dusmu zibeņiem. To viņš nebija zinājis. Tas pacēla Anželu Jūdžina acīs, piešķīra viņai jaunu pievilcību, jo spēks vienmēr ir skaists, lai kā tas izpaužaš. Anžela izskatījās tik sīka, bet tik barga, tik apņēmīga! Tas bija savdabīgs viņas garīgā spēka pierādījums. Jūdžins neviļus apbrīnoja sievu, kaut arī bija sašutis par viņas apvainojumiem"

Vienkārši šis citāts man atgādināja par to, kāda sieviete spēj būt dusmās. Uz savas ādas ir pārbaudīts

Dali

*  "Snobisms balstās uz to, ka vienmēr iespējams pabūt vietās, kur citti nevar nokļūt, tas viņos rada nepilnvērtības sajūtu. Ikvienā cilvēciskā saskarsmē var atrast veidu, kā pilnīgi pārvaldīt situāciju

S. Dali

Saglabā mieru piecelies no miega mierīgs, atrodi savu vietu uz pasaules, nomierinies, galu galā apklusti. Dzīvo harmonijā un saskaņā ar sevi. Ietinies tanī, saplūsti ar to ar ko tev saplūst vis vienkāršāk. Nesarežģī un nespīdzini sevi. Esi tumsā.Pirmatnīguma svētajā tumsā.
Atstājot savas iepriekšējās mājas, atstājot savu iepriekšējo dzīvi, atstājot savus iepriekšējos tuvos un apkārtējos cilvēkus, Es ielēcu nedomājot citā pasaulē, kur man vis bija tik svešs un tanī pašā laikā pazīstams un tuvs. Miera pārņemts es lidoju, pacēlos spārnos, jutos pašpietiekams, pats par sevi neatkarīgs un brīvs, apkārt bija daba, dabiskums un nesamaitāts pirmatnīgums. Es dzēru pilmām saujām no šīs pasaules dzidro ūdeņu patiesības avotiem, no pirmavotiem. Primitīvisms un instinkti. Kā arī absolūta patiesība. Nav ne labs ne ļauns. Nav nekā ir klusums un miers, tu esi gatavs izpausties un tavs uzdevums ir radīt, radīt visu no jauna, iznīcība nepastāv, haoss nepastāv, kārtība nepastāv, viens pats tukšumā. Nav laika un tas ir tev mūžīgs.