Sekotāji

Par mani

Mans fotoattēls
* Katrs mēs esam tieši tāds, par kādu mēs sevi pataisām. Un izvēlamies tādu dzīvi, kādu patreiz dzīvojam. *Tie apstākļi kuros atrodamies ir mūsu pašu izvēle. Mūsu rokās ir to mainīt un ja ne ķļūt labākiem, tad vismaz citādākiem. *Katram mums ir tiesības izteikties. *Ne katrs vārds ko mēs sakām ir saprotams otram cilvēkam *Cilvēka smadzenes rada un atspoguļo tos tēlus, kurus mēs redzam savā ikdienā *Meklējam pierādījumus savai eksistencei, novelkam robežas, izdomājam likumus. *Esam pirmatnēji bara dzīvnieks un tanī pašā laikā ar apšaubāmiem līdzekļim izceļam savu individualitāti, tiecamies pēc varas *Pēc dabas esam pašdestruktīvi.

svētdiena, 2012. gada 5. februāris

trešdiena, 2012. gada 11. janvāris

Bleķītis

Ārā snieg. Tumšs. Nesaprotamu iemeslu dēļ nomācošas sajūtas. Aldara pilzenes bundžiņa. Pat ne nomācošas, bet tādas jauki pelēkas sajūtas. Skan fonā bleķītis. Istabā izdegušas spuldzītes, vienīgā gaisma monitors, viena svece un nakts lampiņa. Pulkstenis 14:17 dienā, bet ārā ir tumšs.

otrdiena, 2012. gada 10. janvāris

Sirds

Pamodos saskrambātā un sašvīkātā kartona kastē. Pilns šeit ar utīm. Fuj smird pēc vakardienas. Jāiet prom no šejienes. Gāju tālāk sameklēt sevi, man pievienojās viņa, viņa arī atradās šinī bardakā. Pulkstenis rādīja 66. 333. vakarā. Kabatā man atradās 3 vecas pieckapeikas. Varētu kaut ko nopirkt. Varbūt pasmaržot gaisu, par brīvu viņai kājās bija sarkans džemperis un galvā zaļas zeķu bikses.Mums padomā bija kas nelāgs man šķiet. Manuprāt sagriezt pasauli kājām gaisā. Iekšas man teica ka vēlas iznākt uz āru. Nespēj vairs izturēt smirdoņu. Savukārt viņai sirds kāpa pa muti laukā un skrēja prom. Mēs abi dzināmies tai pakaļ. Meiģinādami noķert viņas sirdi nonācām 38 pēdas zem zemes. Elles bēniņi. Kur glabājas nolietotais ļaunums. Tur atradās arī virtuve, virtuvē tika ceptas grupveidā pankūkas, no mīklas kurā iemīcīts, vakardienas reibums.Varbūt riebums. Viņa aizmiga. Es apgūlos tai blakus. Atradu pierādījumus īstenībai. Tās bija skrambas uz viņas rokām. Alkas aizvērtajās acīs. Viņa bija Es. Es biju viņa. Viņš un Viņa. Dzīvības pazīme bija. Tā bija nolemtība, gaidas un ceļojums. Piecēlās, pieliecās un apsēdās. Es atradu viņas sirdi tā bija ieritinājusies uz manām krūtīm. Viņas sirds izrādās skrēja pie manis un bēga no manis. Jo man sirds nav. Ja ir tad tā ir tik pat nomaldījusies. Vai viņas sirds skrēja to atrast. Bet viņa bija iemigusi un tās sirds bija pie manis. jutos nedaudz savtīgs bet laimīgs. Man bija sirds, kaut sveša bet tā bija sirds. Sirds man pieglaudās. Viņa atvēra acis un pasmaidīja

piektdiena, 2011. gada 30. decembris

Apziņas plūsma / šļāciens, šļakatas, strūklaka, straume, dubļi, plūdums, vēmekļi, netīrumi, asins, upe, strauts, izteka, lāses,

Vēstījums sev. Interpretējam savas izjūtas no kājām līdz otram galam. Un nav svarīgi ko jūtam attiecīgajā mirklī. Plānojam dzīvi, un rīt plānojam, ko darīsim parīt. Ēdam dzīvniekus un esam dzīvnieki. Radoši domājam, iznīcinām, augam, radām.  Putni visi. Domājam un NEKO. Pēcpusdienā nesaskatām dziļāku jēgu. Klusumā izprotam jēgu celibātam un vēlāk radām dēlu, apēdam sev dzīvību, radām jaunu. Lasām grāmatas par niecībām. Tie visi esam mēs, kuri slinkojam, un slimojam. Piedomājam par sirdi. Gultā sega sarkana. Smēķējam, apsūdzam, un likumi ir brūni, sirds apstājas ar kājām pa priekšu. Rūc televizors. Rozā spilvens, telefons, grīda, laiks. Tikšķ kukaiņi.  Rakstām kņudināšanu, domājam, vai neesam divkoši, un vai nerakstu to ko gribu, bet tas kas rakstās. Cenšamies Mēs. SAPLĪST suns. Un kaķis sēž. Mutē zobi un teātris. Intelektuāls nav panks, un panks nav intelektuāls. Taisīt ķiburus. Uztīt kasi no visa sabiedriskā. Rakstīt cilvēkam no baidoties tā, kas nesanāk.

ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Ragana dzīva

Tu esi dabas bērns ar mīļāko krāsu zaļa. Tavs kailums. Tavi smiekli un smaids velnišķīgais, tavi nagu un zobu atstātie nospiedumi manā miesā. Tava smarža manā gultā. Arī es tev atstāšu nospiedumus, bet iespējams nospiedumus dvēselē, lai nepazūdi, lai paliec un nebēdz. Bet tu jau esi ragana tu nebēgsi. Tu nāksi atkal un atkal. Es iešu pie tevis. Mēs iesim mežā kliegt. Mīlēsimies sūnās. Peldēsimies kaili. Pasauli apgriezīsim otrādi mums par labu. Haoss pats sakārtosies. Radīsim pasauli pēc saviem ieskatiem, uzbursim to.

trešdiena, 2011. gada 21. septembris

Ragana

Esmu viens. Bet tā ilgojos pēc tevis. Tu esi kautkur meža biezoknī, lasi priekš manis tējas un zālītes. Es ilgojos pēc tevis Mana Ragana. Mana pirmatnīgi skaistā sieviete. Es nākšu no medībām majās ar mežacūku pār plecu, mēs dzersim mūsu pašbrūvēto meža ogu vīnu, smiesimies, mīlesimies un bursimies. Dejosim kaili ap ugunskuru. Māte daba mūs svētīs, koki dalīsies ar savu spēku, meža gari dejos ar mums mēs svinēsim, svinēsim meža svētkus, rūķi un troļi naks pie mums ciemos ar saviem cienastiesm. Ēdīsim sēnes, vārīsim troļļu zupu, medīsim, Es tavs pagāns nāku pie tevis.

pirmdiena, 2011. gada 19. septembris

Kaķi

Saka, ka māksliniekam vairāk patīkot kaķi. Viņi ir mazliet egoisti. Tu esi egoists. Bet kopā gluži labi variet sadzīvot.