Tu esi dabas bērns ar mīļāko krāsu zaļa. Tavs kailums. Tavi smiekli un smaids velnišķīgais, tavi nagu un zobu atstātie nospiedumi manā miesā. Tava smarža manā gultā. Arī es tev atstāšu nospiedumus, bet iespējams nospiedumus dvēselē, lai nepazūdi, lai paliec un nebēdz. Bet tu jau esi ragana tu nebēgsi. Tu nāksi atkal un atkal. Es iešu pie tevis. Mēs iesim mežā kliegt. Mīlēsimies sūnās. Peldēsimies kaili. Pasauli apgriezīsim otrādi mums par labu. Haoss pats sakārtosies. Radīsim pasauli pēc saviem ieskatiem, uzbursim to.
Par mani
- vecā miera psihoze
- * Katrs mēs esam tieši tāds, par kādu mēs sevi pataisām. Un izvēlamies tādu dzīvi, kādu patreiz dzīvojam. *Tie apstākļi kuros atrodamies ir mūsu pašu izvēle. Mūsu rokās ir to mainīt un ja ne ķļūt labākiem, tad vismaz citādākiem. *Katram mums ir tiesības izteikties. *Ne katrs vārds ko mēs sakām ir saprotams otram cilvēkam *Cilvēka smadzenes rada un atspoguļo tos tēlus, kurus mēs redzam savā ikdienā *Meklējam pierādījumus savai eksistencei, novelkam robežas, izdomājam likumus. *Esam pirmatnēji bara dzīvnieks un tanī pašā laikā ar apšaubāmiem līdzekļim izceļam savu individualitāti, tiecamies pēc varas *Pēc dabas esam pašdestruktīvi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru