Apziņas plūsma / šļāciens, šļakatas, strūklaka, straume, dubļi, plūdums, vēmekļi, netīrumi, asins, upe, strauts, izteka, lāses,

Vēstījums sev. Interpretējam savas izjūtas no kājām līdz otram galam. Un nav svarīgi ko jūtam attiecīgajā mirklī. Plānojam dzīvi, un rīt plānojam, ko darīsim parīt. Ēdam dzīvniekus un esam dzīvnieki. Radoši domājam, iznīcinām, augam, radām.  Putni visi. Domājam un NEKO. Pēcpusdienā nesaskatām dziļāku jēgu. Klusumā izprotam jēgu celibātam un vēlāk radām dēlu, apēdam sev dzīvību, radām jaunu. Lasām grāmatas par niecībām. Tie visi esam mēs, kuri slinkojam, un slimojam. Piedomājam par sirdi. Gultā sega sarkana. Smēķējam, apsūdzam, un likumi ir brūni, sirds apstājas ar kājām pa priekšu. Rūc televizors. Rozā spilvens, telefons, grīda, laiks. Tikšķ kukaiņi.  Rakstām kņudināšanu, domājam, vai neesam divkoši, un vai nerakstu to ko gribu, bet tas kas rakstās. Cenšamies Mēs. SAPLĪST suns. Un kaķis sēž. Mutē zobi un teātris. Intelektuāls nav panks, un panks nav intelektuāls. Taisīt ķiburus. Uztīt kasi no visa sabiedriskā. Rakstīt cilvēkam no baidoties tā, kas nesanāk.