Ārā snieg. Tumšs. Nesaprotamu iemeslu dēļ nomācošas sajūtas. Aldara pilzenes bundžiņa. Pat ne nomācošas, bet tādas jauki pelēkas sajūtas. Skan fonā bleķītis. Istabā izdegušas spuldzītes, vienīgā gaisma monitors, viena svece un nakts lampiņa. Pulkstenis 14:17 dienā, bet ārā ir tumšs.
Par mani
- vecā miera psihoze
- * Katrs mēs esam tieši tāds, par kādu mēs sevi pataisām. Un izvēlamies tādu dzīvi, kādu patreiz dzīvojam. *Tie apstākļi kuros atrodamies ir mūsu pašu izvēle. Mūsu rokās ir to mainīt un ja ne ķļūt labākiem, tad vismaz citādākiem. *Katram mums ir tiesības izteikties. *Ne katrs vārds ko mēs sakām ir saprotams otram cilvēkam *Cilvēka smadzenes rada un atspoguļo tos tēlus, kurus mēs redzam savā ikdienā *Meklējam pierādījumus savai eksistencei, novelkam robežas, izdomājam likumus. *Esam pirmatnēji bara dzīvnieks un tanī pašā laikā ar apšaubāmiem līdzekļim izceļam savu individualitāti, tiecamies pēc varas *Pēc dabas esam pašdestruktīvi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru